Skip to main content
Mēs jau esam runājuši par pikšķerēšanu (phishing) … zināt, kad saņemat e-pastu, kas jūs pārliecina izpaust personisko informāciju vai atvērt inficētu pielikumu. Nu, šodien viss ir par pikšķerēšanas jaunāko brāli — smišingu … apdraudējumu, kas aug tieši mūsu acu priekšā!

​
Kas ir smišings

Nosaukums smišings (smishing) ir vārdu “phishing” un “SMS texting” apvienojums. Tas vienkārši nozīmē pikšķerēšanu, izmantojot īsziņas. Vienkārši, bet tik efektīvi. Kāpēc? Jaunākā statistika liecina, ka attiecībā uz pikšķerēšanu mēs kļūstam piesardzīgāki. Lai gan kibernoziedznieki iegulda laiku un pūles, lai viņu surogātpasts izskatītos pilnīgi likumīgs, mēs apzināmies draudus un arvien uzmanīgāk atveram e-pastus savās iesūtnēs. Taču ar īsziņām situācija ir pavisam citāda. Tas ir tāpēc, ka mums ir neparasti tuvas attiecības ar saviem viedtālruņiem. Mēs tos lietojam tik daudz, ka tie ir gandrīz kļuvuši par daļu no mums pašiem. Mēs lasām īsziņas, atrodoties ceļā, un vidēji atbildam uz 98% no tām! Tā ir milzīga atšķirība salīdzinājumā ar e-pastiem (kurus, kā zināms, dzēšam pat neizlasījuši, ha!)!

​
Vai īsziņām var uzticēties vairāk nekā e-pastiem?

Un krāpnieki prasmīgi izmanto šo uzskatu — aptuveni 87% no visiem pikšķerēšanas uzbrukumiem mobilajās ierīcēs izmanto ziņojumapmaiņas, spēļu un sociālo mediju lietotnes. Kibernoziedznieki mēģina ar īsziņu palīdzību izvilināt mūsu personisko informāciju vai inficēt mūsu viedtālruņus, lai iegūtu piekļuvi tai. Kad viņiem tas izdodas, viņi var viegli nozagt mūsu naudu, informāciju vai identitāti. Un, ja savu viedtālruni izmantojat ar darbu saistītiem jautājumiem, smišeri var iegūt piekļuvi arī jūsu uzņēmuma kontiem vai informācijai. Tas nozīmē vēl lielākas problēmas.

​
Smišinga veidi

Lūk, daži dažādi smišinga piemēri:
  • Nepieprasīta atbilde ar jūsu personisko informāciju (dzimšanas datums, personas kods, konta numurs), lai pārliecinātu jūs, ka tā ir likumīga;
  • Saite, kas aizved uz tīmekļa vietni, kurā tiek lūgts ievadīt personas datus. Ļoti bieži šādās īsziņās norādīts, ka, ja jūs to nedarīsiet, par noteiktu pakalpojumu jums tiks izrakstīts rēķins;
  • Saite lietotnes lejupielādei (kas parasti ir ļaunprogrammatūra (malware) );
  • Ziņojums par naudas pārskaitīšanu labdarībai vai ārzemēs esošai personai, kurai nepieciešama jūsu palīdzība, pēc iespējas ātrāk [acu mešana uz augšu].
Taču līdz šim visienesīgākais smišinga veids ir bankas smišings . Tas parasti izskatās kā īsziņas brīdinājums (it kā no jūsu “bankas”), kurā teikts, ka no jūsu konta veikts liels pārskaitījums un ka jums jāzvana uz noteiktu numuru, lai bloķētu šo viltus pārskaitījumu. Ja piezvanīsiet, jums lūgs apstiprināt savu personisko un bankas informāciju, pēc kā jūsu nauda pazudīs ātrāk, nekā paspēsiet nolikt klausuli!

​
Kā aizsargāties pret smišingu

Ir daži veselā saprāta ieteikumi, kā izvairīties no smišinga:
  • Nekad neatbildiet uz īsziņām no cilvēkiem, kurus nepazīstat.
  • Nekad neatbildiet uz īsziņām no numura, kas neizskatās pēc parasta tālruņa numura, piemēram, 5000. Tā ir visredzamākā pazīme, ka tā nav īsziņa, bet uz jūsu tālruni nosūtīts e-pasts.
  • Neklikšķiniet uz saitēm, ko saņemat īsziņās. Ja tās nāk no uzticama avota, pārbaudiet, vai sūtītājs tiešām ir vēlējies tās jums nosūtīt.
  • Neļaujieties kārdinājumam izmantot steidzamus piedāvājumus, jo tie vienmēr ir uzlaušanas mēģinājums!
  • Nekad nesniedziet īsziņās nekādu personisko informāciju, piemēram, konta numuru vai bankomāta kartes kodu. Ja saņemat šādu pieprasījumu no savas bankas, nekavējoties ziņojiet par to, izmantojot bankas tālruņa numuru, ko atradīsiet tās tīmekļa vietnē.
  • Neglabājiet savas kredītkartes informāciju viedtālrunī.