Skip to main content
Pikšķerēšana ir Nr. 1 visizplatītākā sociālās inženierijas forma — izsmalcināts termins situācijai, kad hakeris izdomā patiešām pārliecinošu stāstu, lai pārliecinātu jūs kaut ko darīt viņa labā vai piešķirt piekļuvi privātai informācijai. Faktiski katru dienu tiek nosūtīti vairāk nekā 3,1 miljards viltotu e-pasta ziņojumu. Pikšķerēšanu visbiežāk veic pa e-pastu, taču pikšķerēšanas upuris var kļūt arī ar īsziņu vai tālruņa zvana palīdzību (attiecīgi smišings un višings). Neatkarīgi no tā, vai konkrētajā brīdī to apzinājāties, jūs noteikti esat saņēmis(-usi) pikšķerēšanas e-pastus. Šādi e-pasti bieži mēģina pierunāt jūs noklikšķināt uz saites vai atvērt pielikumu, kas inficē jūsu ierīci ar ļaunprātīgu programmatūru. Dažkārt pikšķerētāji ir neticami tiešie un vienkārši pieprasa jūsu akreditācijas datus vai personas informāciju (kāda nekaunība!). Drīz apskatīsim arī citus pikšķerēšanas veidus. Pagaidām pievērsīsimies e-pasta krāpniecībai — galu galā e-pasts ir visbiežākais veids, kā kibernoziedznieki veic pikšķerēšanas uzbrukumus. PIEMĒRS: kāds “piegādātājs” atsūta jums rēķinu par pirkumu, taču brīdi…kaut kas šķiet aizdomīgs. E-pasta adrese patiesībā nepieder jūsu piegādātājam — tā tikai izskatās ļoti līdzīga (amy@companyname pret amyb@c0mpanyname). Patiesībā tā ir tik līdzīga, ka jūs nemanījāt, ka adrese ir viltota, līdz, lejupielādējot pievienoto PDF failu, nejauši instalējāt ierīcē ļaunprātīgu programmatūru — vai līdz brīdim, kad īstais piegādātājs atsūtīja savu rēķinu un jūs sapratāt, ka esat samaksājis pikšķerētājam!

Kā saglabāt modrību?

Resource image Kibernoziedznieki ir viltīgi un ar lielu pieredzi spēlē negodīgi. Taču jums ir spēja aizsargāt savu organizāciju. Ir vairāki soļi, ko varat veikt, lai izvairītos no pikšķerēšanas krāpniecības:
  • Uzticieties, bet pārbaudiet. Pirms atbildēt uz e-pastu, kurā tiek lūgts kaut ko lejupielādēt vai kopīgot informāciju, vēlreiz pārbaudiet sūtītāja identitāti. Ja jūsu “vadītājs” raksta e-pastu ar lūgumu pārskaitīt naudu, piezvaniet viņam un pārliecinieties. Vienkārši izmantojiet numuru, kas jums jau ir saglabāts, nevis numuru, kas norādīts, iespējams, pikšķerēšanas e-pastā.
  • Esiet piesardzīgi ar saitēm un pielikumiem. Lai gan ne visas hipersaites vai pielikumi ir ļaunprātīgi, tieši šādi pikšķerētāji visbiežāk panāk savu. Pirms noklikšķināt uz saites, novietojiet uz tās kursoru un pārliecinieties, ka galamērķa URL šķiet likumīgs; ja saite ir saīsināta (piemēram, bit.ly vai goo.gle saites), rīkojieties piesardzīgi, jo nevarat zināt, uz kurieni tā jūs aizvedīs. Tāpat nekad nelejupielādējiet pielikumu no avota, kuru nepazīstat. Ja atverat pielikumu, novietojiet kursoru uz faila un apskatiet, kāds ir tā paplašinājums. Ja tas ir .exe paplašinājums vai paplašinājuma veids, kuru neatpazīstat, piemēram, .Ink u. c. — neatveriet to! Ja jūsu e-pasta pakalpojumu sniedzējs to pieļauj, skenējiet visus pielikumus, meklējot vīrusus. Visbeidzot, ja esat lejupielādējis jebkāda veida Microsoft Office failu un programma jautā, vai vēlaties “enable macros” vai “enable content” — nedariet to! Makro iespējošana var apdraudēt jūsu datoru.
  • Ja e-pasts šķiet aizdomīgs, ziņojiet par to! Neatkarīgi no tā, vai jūsu organizācija e-pasta klientā nodrošina pogu “report phish”, vai arī jums jāsazinās ar atbildīgajiem tieši, informējiet IT vai drošības komandu, ievērojot savas organizācijas ziņošanas politikas un procedūras. Labāk nepārsūtīt pikšķerēšanas e-pastu IT nodaļai (vai jebkuram citam), jo tas varētu radīt riskus. Pēdējais, ko vēlaties, ir tas, ka nenojaušošs kolēģis atver tieši to saiti vai pielikumu, kas jums šķiet aizdomīgs. Tā vietā piezvaniet vai uzrakstiet viņiem, paskaidrojiet, kas notiek, un laikus brīdiniet. Var būt noderīgi pievienot arī ziņojamā e-pasta ekrānuzņēmumu.
Resource image

Papildu padoms! Strādājot attālināti, nelietojiet publiskos Wi-Fi tīklus

Esiet piesardzīgi ar publiskiem tīkliem bez paroles aizsardzības. Diemžēl pieredzējušam hakerim ir ļoti viegli viltot Wi-Fi tīklu nosaukumus. Atvērtā tīkla nosaukums var būt “Starbucks”, bet vai tas tiešām tāds ir? Hakeris var nosaukt Wi-Fi tīklu jebkā, kā vien vēlas! Ja tomēr izveidojat savienojumu ar publiskiem tīkliem, pieņemiet par principu nepieteikties nevienā darba kontā. Ja pieteiksieties darba kontos hakera izveidotā līdzīgā tīklā, varat dot viņam piekļuvi katram savam solim. Pat likumīgā tīklā kibernoziedznieks var izmantot publisko Wi-Fi savienojumu pret jums. Esiet piesardzīgi ar paziņojumiem par šķietami pazīstamas programmatūras atjauninājumiem (piemēram, Spotify vai jūsu antivīrusa), kas parādās, kamēr esat savienojies ar publisku tīklu. Tie var būt viltoti ziņojumi, ko hakeris ievadījis, lai pierunātu jūs lejupielādēt ļaunprātīgu programmatūru. Kā izvairīties no šādiem Wi-Fi kiberuzbrukumiem? Vienmēr izmantojiet savu personīgo tīklāju vai VPN, ja nevarat izmantot uzticamu Wi-Fi avotu.

Zināšanas ir spēks!

Uzzinot vairāk par pikšķerēšanas uzbrukumiem, jūs apgūstat zināšanas, kas nepieciešamas, lai atpazītu ļaunos. Pat tāda šķietami niecīga darbība kā ziņošana IT nodaļai par pikšķerēšanas e-pastu var ievērojami palīdzēt saglabāt jūsu uzņēmuma drošību. Zināt, uz ko jāpievērš uzmanība, ir nozīmīga UZVARA, ko vērts atzīmēt, tāpēc ejiet un izdzeriet otro tasi kafijas. Jūs to esat pelnījis(-usi). Resource image