Vai esat dzirdējuši par datu klasifikāciju?
Jūs taču zināt, kā katrā spiegu filmā skan “pilnīgi slepeni” un “ja es jums pastāstītu, man būtu jā…” — nu, jūs taču zināt… “…nosūta ‘Bonds, Džeimss Bonds…’”
Patiesībā tajās runa ir tikai par datu veidiem un cilvēku veidiem. Es nejokoju. No vienas puses, ir informācija jeb dati, kas nav publiski un kas ir jāaizsargā. No otras puses, ir cilvēki ar īpašu, dubultnulle septiņi ( 007 ) tiesību “zināt”.
Viss triks ir zināt, kā marķēt informāciju, lai tā nonāktu pie īstajiem cilvēkiem īstajā laikā. Un tieši to nozīmē datu klasifikācija! Es runāju pilnīgi nopietni!
Tikai padomājiet, cik daudz dokumentu jūs izveidojat katru dienu — daudz e-pasta ziņojumu, bankas izrakstu, procedūru. Daļa šīs informācijas nav īpaši svarīga. Bet daļa ir ļoti sensitīva, vai ne? Tātad, ja tā nonāk nepareizās rokās, kāda veida informācija tā ir un kā tā ir bijusi aizsargāta?
Ņemsim, piemēram, jūsu kredītkartes datus — ja tie tiek nozagti, jūs patiešām varat zaudēt savu naudu (un daudz laika, zvanot bankai — ha, ha). Taču korporatīvajā pasaulē runa ir ne tikai par naudu (pat ja šeit ir runa par lielām summām $$$), bet arī par reputācijas zaudēšanu un uzņēmuma pastāvēšanu!