> ## Documentation Index
> Fetch the complete documentation index at: https://docs.livingsecurity.com/llms.txt
> Use this file to discover all available pages before exploring further.

# Blogs — Krāpšanas stāvoklis

> Kiberuzbrukumu skaits uzņēmumiem nedēļā 2021. gada beigās pieauga par 50 %, un prognozes liecina, ka 2022. gadā šis skaits turpinās pieaugt.

Kiberuzbrukumu skaits uzņēmumiem nedēļā 2021. gada beigās pieauga par 50 %, un prognozes liecina, ka 2022. gadā šis skaits turpinās pieaugt. Kibernoziedzība pastāvējusi vienmēr, taču kas to ir padarījis agresīvāku pēdējā laikā?

Pandēmija ir likusi mums visiem pavadīt vairāk laika pie savām ierīcēm, lai paliktu sazinoties, un, jo vairāk cilvēku ir tiešsaistē, jo vairāk tur ir arī noziedznieku. Mērķis paliek nemainīgs — nauda, personas informācija u. c. —, taču viltīgākās krāpšanas shēmas laiku pa laikam maina ietērpu, lai labāk noslēptu brīdinājuma pazīmes, kuras mēs mācāmies pamanīt.

Pikšķerēšana joprojām ir visizplatītākā (un, iespējams, arī veiksmīgākā) taktika, ko krāpnieki izmanto 2022. gadā. [Pastāv daudz dažādu pikšķerēšanas veidu](https://www.tripwire.com/state-of-security/security-awareness/6-common-phishing-attacks-and-how-to-protect-against-them/) , tostarp:

🎣Mērķtiecīga pikšķerēšana (spear phishing)

🎣Balss pikšķerēšana (vishing)

🎣SMS pikšķerēšana (smishing)

🎣Pikšķerēšana sociālajos medijos

🎣Vaļu medības (whaling, jeb “izpilddirektora krāpšana”)

🎣Un citi veidi…

Vishing uzbrukumi notiek telefona zvanu laikā (piemēram, zvani par jūsu automašīnas pagarināto garantiju), smishing — īsziņu veidā, bet whaling ir vērsts pret “lielajām zivīm”, piemēram, izpilddirektoriem.

Lai gan pikšķerēšanas mēģinājumi var būt dažādos “zvīņu tērpos”, daudzi to atpazīšanas paņēmieni ir universāli. 🌍 Pārbaudiet nosūtītājus, kas šķiet nepazīstami, neraksturīgi vai ar kuriem parasti reti sazināties, izmantojot citu uzticamu saziņas līdzekli (piemēram, ja saņemat aizdomīgu e-pastu, nosūtiet papildu īsziņu). Krāpnieki izmanto mākslīgi radītu steidzamības sajūtu, lai pamudinātu jūs rīkoties ātri un nedomājot. Atslēgvārdi, piemēram, “Immediate Attention” un “ASAP”, var liecināt, ka jums priekšā ir pikšķerēšanas mēģinājums.

Ja jums tiek nosūtīti nezināmi vai negaidīti pielikumi vai saites, ir liels risks, ka tie ir ļaunprātīgi. Nelejupielādējiet savā ierīcē nezināmus failus, iepriekš nepārbaudot nosūtītāju un pielikuma leģitimitāti. Laba metode, kā pamanīt viltotas saites, ir virzīt kursoru virs tām (uzmanieties, lai neuzklikšķinātu!) un apskatīt, kāda tīmekļa vietnes URL parādās. Ja saites nosaukums un vietne nesakrīt vai šķiet aizdomīga, ir pienācis laiks lūgt palīdzību drošības komandai. 🤺

Kad pikšķerēšanas ziņa nonāk jūsu iesūtnē, īsziņās u. c., tā var būt efektīvs dažādu krāpšanas shēmu nesējs. Reklāmas ar neīstām ceļojumu cenām, viltoti mazumtirgotāji ar lieliskiem piedāvājumiem vai uzlauzti/viltoti slavenību profili, kas lūdz ziedojumus cēlam mērķim, ir tikai dažas no krāpšanas shēmām, no kurām jāuzmanās.

![Resource image](https://media1.giphy.com/media/yoJC2NhEwhBSQhu6WY/giphy.gif)

Krāpšanas shēmu motīvs ir finansiāls, un tās bieži cenšas iegūt lietotāja privāto informāciju. Krāpšana saistībā ar iepirkšanos internetā, ceļojumu apdrošināšanu, biedēšanas programmatūru (scareware), parādu dzēšanu un citām jomām ir vērsta uz visu mūsu darbību tiešsaistē. Kad daļa jūsu informācijas noplūst, ļaunprātīgiem cilvēkiem kļūst vieglāk nākotnē izveidot vēl pārliecinošākas, tieši jums pielāgotas krāpšanas shēmas.

Mērķētas reklāmas parādās visur internetā, taču daži no šiem piedāvājumiem ir pārāk labi, lai būtu patiesi. Viltotas reklāmas var novirzīt jūs uz ļaunprātīgām vietnēm vai pat likt samaksāt par precēm, kuras jūs nekad nesaņemsiet (tajā pašā laikā atklājot savas kartes datus). Iepērkoties internetā, pārbaudiet, vai URL atbilst uzņēmumam, kurā iepērkaties, īpaši apmaksas ekrānā. Pat lielus uzņēmumus var uzlauzt — formjacking ļauj kibernoziedzniekiem nozagt tīmekļa vietņu datplūsmu no īstiem mazumtirgotājiem un novirzīt to uz krāpnieciskām lapām.

Pārmaksa par precēm un pakalpojumiem bieži tiek izmantota kā veids, kā nozagt jūsu naudu. Krāpnieks nosūta lielāku summu, nekā tika vienots, un pēc tam lūdz atpakaļ pārskaitīt daļu no nosūtītās naudas. Viltība ir tāda, ka viņa čeks vai pārskaitījums tiks noraidīts pēc tam, kad jūs jau būsiet no sava konta nosūtījis atmaksu. Ja jums kādreiz lūdz atsūtīt atpakaļ pārmaksu, iespējams, ir pienācis laiks ziņot un meklēt palīdzību. 💰

⭐Padoms: [krāpšanas shēmas var būt ļoti dažādas](https://www.bbc.com/news/business-60380467) , taču, ja uzņēmums vai privātpersona jebkad prasa jums samaksu pirms pakalpojumu sniegšanas VAI prasa samaksāt, pirms varat saņemt reklamēto labumu (piemēram, pieteikuma maksu par parādu konsolidācijas aizdevumu), visticamāk, tā ir krāpšana.

Viena no krāpnieku visbiežāk izmantotajām taktikām ir steidzamības sajūta. E-pasti un bukleti par aizdevumiem ar 0 % procentu likmi un parādu dzēšanu ir pārpilni ar frāzēm, piemēram, “Limited Time Only”, lai izmantotu jūsu iedzimto bailes kaut ko nokavēt. Neuzķerieties uz ažiotāžas. Ja piedāvājums jūs patiešām interesē, pirms atbildat, veltiet laiku, lai izpētītu uzņēmumu un izlasītu daudz atsauksmju internetā. Un, sazinoties ar uzņēmumu, izmantojiet uzticamu kontaktinformāciju no uzņēmuma tīmekļa vietnes, jo sākotnējais kontakts varēja būt viltots.

Agresīvākas krāpšanas shēmas, piemēram, valsts iestādes uzdošanās nodokļu piedziņas nolūkā, mēģinās jūs iebiedēt, lai nosūtītu naudu vai informāciju… pretējā gadījumā. Atcerieties, ka tādas organizācijas kā IRS reti sazināsies ar jums, pirms nav nosūtījušas oficiālu vēstuli, un to mērķis nav jūs iebiedēt. Ja jums ir aizdomas par agresīvu parādu piedziņu vai sarakstes saturu, sazinieties ar šķietamo organizāciju tieši, izmantojot citu saziņas veidu.

![Resource image](https://media0.giphy.com/media/9aYL1ZpaImIGgogx5B/giphy.gif)

Katru dienu parādās jaunas krāpšanas shēmas, tāpēc saglabājiet modrību. Neatklājiet personas informāciju tiešsaistē, ja avots nav pārbaudīts un uzticams. Šaubu gadījumā nevilcinieties ziņot drošības komandai par jebko aizdomīgu. Ziņošana par krāpšanas mēģinājumiem palīdz mums noteikt, no kā jāsargās, un palīdz mums aizsargāt vienam otru. 🤝 Esiet drošībā!


This documentation is built and hosted on [Mintlify](https://mintlify.com), a developer documentation platform.