> ## Documentation Index
> Fetch the complete documentation index at: https://docs.livingsecurity.com/llms.txt
> Use this file to discover all available pages before exploring further.

# Blogs — sociālā inženierija un sabiedrības atkārtota atvēršana

> Iedomājieties, ka pakalpojumā Facebook saņemat ziņojumu no labas draudzenes vai drauga, ar ko sen neesat tikušies, bet jau kādu laiku esat plānojuši sazināties.

Iedomājieties, ka pakalpojumā Facebook saņemat ziņojumu no labas draudzenes vai drauga, ar ko sen neesat tikušies, bet jau kādu laiku esat plānojuši sazināties. Ziņojumā teikts: “Tikko redzēju šo filmu \[URL saite], un tā man lika domāt par tevi. Man tevis pietrūkst! XOXO.” Kāda būtu jūsu pati pirmā reakcija? Vai jūs noklikšķinātu?

Kāds no Living Security saimes saņēma šādu ziņojumu un nonāca krāpnieku lamatās, taču bija pietiekami drosmīgs, lai dalītos savā neveiksmē. Tā ir lieliska mācīšanās iespēja saistībā ar sociālo inženieriju. Galu galā mācīties var tikai no tām kļūdām, no kurām mēs mācāmies!

### Kas ir sociālā inženierija

Sociālā inženierija ir tieši tas, kā izklausās — sociālo prasmju izmantošana, lai ietekmētu cilvēku uzvedību. Kibernoziedznieki to izmanto, zinot, ka cilvēki bieži labprātīgi atklāj konfidenciālu informāciju vai noklikšķina uz saitēm, kad ir ziņkārīgi vai kad viņus pieķer nesagatavotus. Viņi izmanto mūsu emocijas, kā arī mūsu gatavību uzticēties un ticēt.

Iepriekš minētajā piemērā krāpnieks mēģināja izmantot emocionālo saikni ar draugu un pastiprināto gatavību uz šo ziņojumu reaģēt ātri.

### Kibernoziedznieku izmantotā taktika

Tas nav nekas jauns. Kopš noziedzības pirmsākumiem cilvēki ir mācījušies, kā izmantot citu uzticēšanos, lai panāktu savu. Taču taktika mainās līdz ar laikmeta garu.

Mūsdienās, lai pārliecinātu cilvēkus noklikšķināt uz saitēm vai lejupielādēt e-pastu pielikumus, tiek izmantotas tādas tēmas kā pandēmija, nemieri un kosmosa lidojumi. Kad mūsu sabiedrības atkal atveras, krāpnieki šo tēmu izmanto vēl vairāk.

Jaunākā statistika liecina, ka liela daļa kiberuzbrukumu balstās uz kādu sociālās inženierijas veidu. Krāpnieki tuvojas pa tālruni, birojā vai tiešsaistē. Noziedznieku visbiežāk izmantotā taktika ir šāda:

* Pretexting (ieganstu izmantošana), kad uzmanības piesaistīšanai tiek izmantots ieganstu stāsts vai meli; Phishing (pikšķerēšana), kad saņemam e-pastu, kas šķietami nāk no uzticamas iestādes un kurā tiek lūgts sniegt konfidenciālu informāciju; Vishing (balss pikšķerēšana), kas ir tas pats, kas pikšķerēšana, taču notiek pa tālruni; Quid Pro Quo (pakalpojums pret pakalpojumu), kad mums tiek solīts ieguvums apmaiņā pret informāciju, piemēram, kad zvana IT tehniķis un saka, ka salabos mūsu datoru, bet tam viņam nepieciešama mūsu parole; E-pasta un kontu uzlaušana, kas ir tieši tā situācija, kāda notika iepriekš aprakstītajā piemērā — kibernoziedznieks piekļūst drauga Facebook kontam un kā ēsmu izmanto visus sociālo tīklu kontaktus.

### Kā sevi aizsargāt?

Ir dažas lietas, ko varat darīt, lai mazinātu iespējamo risku un izvairītos no krāpnieku izliktajām lamatām. Lai droši justos tiešsaistē, iesakām ievērot šādus noteikumus:

* Sarunājiet lēnāk un vienmēr saglabājiet modrību. Krāpnieki nevēlas, lai jūs pirms rīcības padomātu vēlreiz. Tāpēc viņu sūtītie ziņojumi vai veiktie zvani rada steidzamības sajūtu. Ir pilnīgi normāli apstāties, ievilkt elpu un ziņot par aizdomīgām darbībām palīdzības dienestam.

* Esiet piesardzīgi pret jebkuriem nepieprasītiem ziņojumiem. Ja e-pasts izskatās kā no jums zināma uzņēmuma, apmeklējiet tā tīmekļa vietni, meklētājprogrammā ievadot tās adresi un atrodot to, izmantojot zināmi uzticamus avotus.

* Ja jums zvana jūsu banka vai jebkura cita organizācija, kas saka, ka tai ir svarīga informācija par jūsu kontu, nolieciet klausuli un zvaniet šai organizācijai uz numuru, par kuru zināt, ka tas pieder tai.

* Nekad neatbildiet uz pieprasījumiem sniegt finanšu informāciju vai paroles.

* Vienmēr pārbaudiet saites, pirms uz tām noklikšķināt, pat ja tās “izskatās oficiālas”.

* Nekad neatveriet un nelejupielādējiet pielikumu un nenoklikšķiniet uz saites, ja nejūtaties PĀRLIECINĀTI, ka tā ir derīga.

* Nekad neticiet ziņojumiem, kuros jūs apsveic ar kaut kā laimēšanu vai apsola, ka kaut ko saņemsiet bez maksas. Diemžēl tā nekad nav patiesība.

![Resource image](https://www.livingsecurity.com/hubfs/Knowledge%20Base%20Import/s.w.orgimagescoreemoji13.0.0svg1f928.svg)

* Instalējiet labu pretvīrusu programmatūru visās savās ierīcēs un uzturiet to atjauninātu. Iestatiet surogātpasta filtrus augstā līmenī.

* Ja neesat pārliecināti, kā rīkoties, konsultējieties ar savām IT un drošības komandām!

* Mācieties, mācieties un vēlreiz mācieties! Jo vairāk zināt par sociālo inženieriju, jo modrāki un drošāki kļūstat. Krāpnieki pilnveido savas metodes un kļūst viltīgāki tieši šobrīd, tāpēc ir svarīgi regulāri atsvaidzināt zināšanas un izmantot pašu jaunāko informāciju.

Bērnībā mēs mācāmies, ka ne visi, kas klauvē pie mūsu durvīm, ir uzticami. Tas pats joprojām attiecas uz kibertelpu. Drošība nozīmē zināt, kam var uzticēties. Lai to zinātu, jums ir nepieciešama pareiza informācija lēmuma pieņemšanai. Mācieties un saglabājiet modrību! Esiet drošībā un pielaikojiet veselīgu paranojas devu!


This documentation is built and hosted on [Mintlify](https://mintlify.com), a developer documentation platform.